Kā ar zirgu atgriezties pie darba zem sedla pēc pārtraukuma?
Reizēm var gadīties, ka esam spiesti dot savam zirgam uz kādu laiku pārtraukumu darbā zem sedla. Iemesli var būt dažādi — zirga vai mūsu pašu trauma, ķēves grūsnība, garāka atpūta pēc smagas sezonas vai citas dzīves situācijas. Neatkarīgi no iemesla, ja pārtraukums ilga pāris nedēļas vai ilgāk, mums vajadzētu atcerēties, ka zirgs atkārtotajā darbā zem sedla jāiesaista pakāpeniski. Šajā rakstā uzzināsiet, kas jāņem vērā, pirms pilnā mērā sākat darbu, un kā sagatavot zirgu pieaugošai slodzei tā, lai tas negatīvi neatspoguļotos uz viņa veselību.
Pirms sākat darbu zem sedla.
Ja Jūsu zirgam bija vairāku mēnešu pārtraukums darbā zem sedla, varat būt droši, ka viņa kondīcija ir ļoti būtiski mainījusies. Tas attiecas arī uz zirgiem, kuri lielāko daļu laika pavada aplokā. Protams, pastāvīga kustība tādā veidā ir ļoti noderīga un noteikti atvieglos ātrāku atgriešanos pie darba, taču slodze, ko zirgam rada jāšana zem sedla un zem jātnieka svara, ir daudz lielāka nekā daudzu stundu staigāšana pa aploku (ja tās nav lielas zālāja ganības, daudzi zirgi lielāko daļu laika ārā spēj vienkārši stāvēt).
Svarīgi ir nejaukt zirga enerģiju pirmajās dienās pēc pārtraukuma ar viņa patieso kondīciju. Tas, ka Jūsu zirgs šķiet gatavs darbam, cenšas paātrināt vai pat spārdīties, liecina tikai par to, ka viņš vēlas atbrīvoties no uzkrātās enerģijas pārpalikuma. Tam nav nekāda sakara ar viņa organisma gatavību paaugstinātai slodzei.
Taču, pirms atkal sākat treniņus (vai to sākuma posmā), ir vērts pievērst uzmanību noteiktām lietām, pateicoties kurām viss process noritēs gludi un droši.
Veterinārārsta apmeklējums. It sevišķi, ja Jūsu zirgs atgriežas pie darba zem sedla pēc traumas vai cita savainojuma. Tas ir veterinārārsts, kam pēc zirga veselības stāvokļa pārbaudes jādod galīgā „zaļā gaisma“ atgriešanai zem sedla, un tieši ar viņu Jums vajadzētu apspriest darba plānu tuvākajiem mēnešiem (treniņu veidu un garumu). Ja mūsu zirgam pārtraukums bija cita iemesla dēļ, bet tas bija garš, arī tad ir ieteicams kontroles apmeklējums pie veterinārārsta. Laba ideja ir arī zobu stāvokļa pārbaude un iespējamā zobu korekcija vai cita procedūra, it sevišķi, ja mums ir darīšana ar jaunu zirgu.
Kalēja apmeklējums. Neatkarīgi no tā, vai mūsu zirgs bija apkalts, vai arī izlēmām noņemt pakavus uz pārtraukuma laiku, pirms darbs zem sedla sākas pilnā mērā, mums vajadzētu pārliecināties, ka mūsu zirga nagi ir labā stāvoklī.
Aprīkojuma pielāgošana. Pat ja lietosim tieši to pašu sedlu kā pirms pārtraukuma, mums vajadzētu pārliecināties, ka tas zirgam joprojām piestāv, un vajadzības gadījumā veikt korekcijas. Daudzi zirgi pēc garākas atpūtas kļūst resnāki, un mainās arī viņu muskuļu masa. Iespējams, būs nepieciešama lokas platuma maiņa vai cita korekcija. Atcerieties, ka pat neliela sedla neatbilstība var radīt zirgam neērtības un negatīvi ietekmēt viņa kustību un vēlmi strādāt.
Barošana. Sākuma posmā, kad izjādes ir samērā īsas, uztura maiņa nav nepieciešama. Taču, slodzei pieaugot, jāapsver dotās spēkbarības daudzuma palielināšana, kuras devas parasti stipri ierobežo, ja zirgs neveic nekādu darbu. Šajā situācijā tomēr jāņem vērā daudzas lietas, piemēram, mūsu zirga kondīcija (vai pārtraukuma laikā viņš kļuva resnāks vai novājēja?), kā viņš izmanto barību un cik lielu slodzi no viņa pieprasa izjādes.
Kā pakāpeniski atgriezties pie darba zem sedla
Vienmēr ir vērts sastādīt plānu pirmajiem pāris mēnešiem, kad atjaunojam treniņus. Tas tomēr nenozīmē, ka vēlāk mums tam stingri jāturas. Nedrīkst aizmirst par veselo saprātu un rūpīgu mūsu zirga novērošanu — kā viņš reaģē uz pieaugošo slodzi. Ja redzam pārmērīgu svīšanu, klupšanu, smagu elpošanu vai vēlmes trūkumu virzīties uz priekšu, tie ir skaidri signāli tam, lai palēninātu tempu. Elpošanas sistēmai parasti ir nepieciešami apmēram divi mēneši, lai atgrieztos pie savas iepriekšējās darbaspējas, bet balsta un kustību sistēmai vēl ilgāk.
Pamatā ir saprast, ka īsāka ceļa šeit nav un ka mūsu zirga kondīcijas atjaunošana būs ilgs process, kas prasa pacietību un regularitāti darbībā.
Longēšana. Ir vērts sākt darbu ar longēšanu. Tas ne tikai ļaus mūsu zirgam droši atbrīvoties no enerģijas pārpalikuma un padarīs viņu izjādes laikā mierīgāku un koncentrētāku, bet arī palīdzēs viņam pierast pie lielākas slodzes, vēl bez jātnieka svara. Longēšanai nevajadzētu ilgt vairāk nekā 10–15 minūtes, ar vismaz vienu virziena maiņu pa vidu. Ja mūsu zirgs atgriežas zem sedla pēc locītavas vai cīpslas traumas, longēšanai var būt kontrindikācijas (pārāk liela kāju slodze, strādājot mazā aplī), un šī iespēja mums būtu jāapspriež ar veterinārārstu.
Pirmās izjādes zem sedla.
Ja mums ir darīšana ar vecāku, pieredzējušu zirgu, kurš pirms pārtraukuma gadiem ilgi bija regulārā treniņā, sedla un jātnieka atkārtota pieņemšana nedrīkstētu būt nekāda problēma. Taču, ja strādājam ar jaunu zirgu, būs drošāk pieradināt viņu pie šīs situācijas pakāpeniski. Tāpēc pirmās dažas dienas varam viņam uzlikt sedlu longēšanai vai kad viņš iet karuselī, ja mums tas ir pieejams. Pēc tam varam kādu palūgt palīdzēt un pieturēt zirgu, kad pārliecamies pār muguru, vislabāk boksā vai longēšanas aplī. Ja zirgs uz pārliekšanos nereaģē nervozi, tad varam droši sēsties.
Pirmās nedēļas. Šajā posmā mums vajadzētu strādāt tikai zemākajās gaitās un ļoti pakāpeniski palielināt slodzi. Paraugplāns varētu izskatīties šādi:
- Pirmās divas nedēļas — 20–30 minūtes soļa 5–6 dienas nedēļā, vislabāk pa garām taisnām līnijām
- Nākamās trīs līdz četras nedēļas — pakāpeniski pievienojam rikšus, sākot ar piecām minūtēm ar pārtraukumiem (piemēram, 2 × 2,5 min). Pēc šī laika zirgam vajadzētu spēt rikšot jau apmēram 20 min.
- Apmēram pēc mēneša varam sākt pievienot mierīgu galopu, sākot ar 2–3 min.
Atcerieties, ka pirmajās nedēļās ir jājāj pa piemērotu, seklu pamatni, tas ir, zāli vai smiltīm manēžā. Kustība dziļās smiltīs vai dubļos ir slogojoša cīpslām un var novest pie pārslodzes vai pat traumas.
Rūpējieties ne tikai par sava zirga fizisko, bet arī psihisko kondīciju un par to, lai treniņi (pēc iespējas) nebūtu ļoti vienmuļi. Bieži veiciet pārejas vai virziena maiņas, brauciet arī izjādēs dabā, ja Jums ir tāda iespēja un ja esat pārliecināti, ka pilnībā kontrolējat savu zirgu ārpus manēžas.
Pievērsiet arī lielāku nekā parasti uzmanību sava zirga uzvedībai un jebkādām pazīmēm, kas varētu liecināt par sāpēm vai neērtībām. Ļoti grūti no pirmā acu uzmetiena pamanīt muskuļu sāpes vai muskuļu drudzi, taču tie var izpausties kā gaitu stīvums, nespēja atslābināt muguru vai nevēlēšanās virzīties uz priekšu, ko bieži maldīgi uzskata par slinkumu.
