Vēsturē ir bijuši diži zirgi, kas ieguva slavu un ietekmēja notikumu gaitu. Viens no tādiem zirgiem bija Bukefals, Maķedonijas karaļa Aleksandra Lielā zirgs. Viņu kopīgo panākumu un iekarojumu dēļ viņa vārds ir pazīstams visā pasaulē. Būtisks viņu veiksmes elements bija izcilā saikne, kas tos vienoja.
Bukefals bija melnis, kurš tika uzskatīts par nesasniedzamu parastiem jātniekiem. Senie vēstures avoti norāda, ka Bukefals piederēja „labākajai tesāliešu sugai“. Viņš cēlās no grieķu apgabala Tesālijas, kas atrodas uz dienvidiem no Maķedonijas. Tas bija neparasti skaists un spēcīgs zirgs, kas piesaistīja uzmanību. Viņa vārds nāk no grieķu valodas un nozīmē „vēršgalvis“. Tiek pieņemts, ka tas radās pēc vērša galvas formas zīmes uz pleca vai pēc pašas zirga galvas formas. Nostāsti vēsta, ka tas bija neparasti drosmīgs un gudrs dzīvnieks.
Sākotnēji šim zirgam bija jākalpo Aleksandra tēvam Filipam II. Taču viņš no tā atteicās mežonīguma un grūtību viņu savaldīt dēļ. Tolaik vēl nepilngadīgais Aleksandrs paziņoja, ka spēs savaldīt mežonīgo zirgu. Tēvs viņam tomēr izvirzīja nosacījumu – ja izdosies, viņš saņems dzīvnieku dāvanā, un, ja nē, viņam tas būs jāpērk pašam. Aleksandrs derības uzvarēja, pamanījis, ka zirgs baidās no savas ēnas. Tad viņš pagrieza to pret sauli un viegli uzsēdās. Filipam nācās zirgu nopirkt par apdullinošu 13 talantu cenu. Aleksandra parādītais vērīgums un spēja savaldīt sarežģītu situāciju piesaistīja karaļa Filipa uzmanību, un viņš saprata, ka dēlā mīt neparasts potenciāls.
Viens no vēlākajiem nostāstiem vēsta, ka tad, kad Aleksandrs pasūtīja jātnieka portretu pie slavenā gleznotāja Apellesa, karalis ar rezultātu nebija apmierināts. Tad gleznotājs nolēma atvest Bukefalu uz savu darbnīcu, un, kad zirgs ieraudzīja savu atspulgu, viņš nozviedzās no lepnuma. Gleznotājs pēc tam Aleksandram sacīja: „Redzi, zirgs saprot mākslu daudz labāk par tevi.“
Cits stāsts vēsta par to, ka Āzijas karagājiena laikā Bukefalu nolaupīja mardu cilts laupītāji. Aleksandrs, kuru jau iepriekš kaitināja viņu rīcība, rīkoja pret tiem soda ekspedīciju. Pēc ziņas nodošanas, ka viņu zemes tiks iznīcinātas un iedzīvotāji nogalināti, Bukefals tika atdots ar dāvanām un cilts vecāko atvainošanos.
Bukefals vienmēr bija Aleksandra biedrs kara gājienos. Kauju laikā viņš spārdīja un koda ienaidniekus, bija neaizstājams ilgā jāšanā, kā arī bez bailēm devās jebkurā apvidū kopā ar savu saimnieku. Vairākas reizes viņš arī izglāba Aleksandram Lielajam dzīvību. Bukefals piedalījās, cita starpā, lielajās kaujās pie Tēbām, pie Haironejas, pie Granika upes, pie Gaugamelas un pie Ipsas. Neraugoties uz gūtajām traumām, zirgs vienmēr neatlaidīgi un lepni palika pie Aleksandra un bija gatavs nākamajām kaujām. Savukārt Aleksandrs par savu zirgu rūpējās ar neparastu rūpību un cieņu.
Zirgs kopā ar viņu nokļuva pat līdz Indijai, kur 326. gadā p.m.ē. nomira no gūtajām brūcēm pie Hidaspas upes. Tomēr ar pēdējiem spēkiem viņš aizveda savu saimnieku drošā vietā. Aleksandrs viņam sarīkoja svinīgas bēres un personīgi vadīja sēru gājienu. Viņš pat lika tam uzcelt kapeni. Vienu no pilsētām, ko viņš nodibināja, viņš nosauca Bukefala – tā, visticamāk, ir mūsdienu Falija vai Džhelama Pakistānas Pandžābā. Tiek teikts, ka zirgs nodzīvoja 30 gadus, un pats Aleksandrs III Maķedonietis savu slaveno zirgu pārdzīvoja tikai par 3 gadiem.
Bukefals kļuva par spēka, apņēmības un vienotības simbolu, kas raksturoja maķedoniešus Aleksandra vadībā. Bukefala un Aleksandra kults kļuva tik populārs, ka no katra iekarotāja tika gaidīts, lai viņam būtu mīļākais zirgs. Tāds bija Jūlijam Cēzaram, tāpat arī ekscentriskajam romiešu imperatoram Kaligulam, kas ap savu zirgu Incitatu radīja lielu ažiotāžu – rīkoja tam dzimšanas dienas, jāja ar to Aleksandra bruņās un plānoja to iecelt par konsulu.
Mūsdienās Bukefals ir kļuvis gan par uzticama zirga simbolu, gan par nepaklausīga zirga sinonīmu – tā saukto „ugunīgo rumaku“. Viņš ir viens no pazīstamākajiem zirgiem vēsturē, un mūsdienu masu kultūra šo izcilo ērzeli bieži piemin. Nozīmīgākajam valdniekam vēsturē – Aleksandram Maķedonietim, sauktam par Lielo, – vajadzēja labāko zirgu, un tas bija tieši Bukefals.
Jaunākos kultūras darbos Bukefals ir Reinarta de Buafrēna zirga vārds – izdomāta varoņa no sāgas par vedmaku, kuras titulvaronis ir Geralts no Rivijas. Bukefals ir arī Morejas imperatora zirgs kanādiešu rakstnieka Mailza Kamerona romānu sērijā „Nodevēja dēls“. Šo vārdu nēsā arī Ozimandija rumaks no seriāla „Watchmen“, kā arī titulvaroņa zirgs filmā par barona Minhauzena (Münchhausen) piedzīvojumiem. Viņš parādās arī 1996. gada piedzīvojumu spēlē „Broken Sword: The Shadow of the Templars“, kur viens no varoņiem sacīkšu zirgu, par kuru lasa avīzē, nosauc par „atdzimušo Bukefalu“. Simbolisko nosaukumu „Bukefals“ nēsā arī ukraiņu riteņu bruņutransportieris BTR-4.
