Visas iejādes programmas, sākot ar visvienkāršākajām un beidzot ar Grand Prix līmeni, ietver jāšanu pa apli vai voltu. Pretēji šķietamībai šī vingrinājuma pareiza izpilde var būt sarežģītāka, nekā domājat, un prasa pienācīgu sagatavotību gan no zirga, gan no jātnieka. Tomēr ir vērts pie tā strādāt, jo tas ir ļoti labs vingrinājums mūsu zirga līdzsvaram un izliekumam. Tā nevainojama apguve ļaus mums pāriet pie sarežģītākiem vingrinājumiem vai sākt, piemēram, darbu pie sānu gaitām. Šajā rakstā ieteiksim, kam pievērst īpašu uzmanību, sākot darbu pie apļiem ar savu zirgu, un kas tiek ņemts vērā, vērtējot šā elementa izpildi.
Aplis un volta — ar ko tie atšķiras?
Vienīgā atšķirība starp apli un voltu ir to diametrs, un tāpēc tos bieži savstarpēji sajauc. Par voltu saucam apli ar desmit metru diametru un mazāk (parasti tie ir desmit, astoņi vai seši metri). Apļi ir ievērojami lielāki, un to diametrs sniedzas līdz divdesmit metriem. Abiem elementiem ir vienāda forma, un to izpildi sākam un beidzam vienā un tajā pašā vietā. Gan apli, gan voltu var izpildīt jebkurā gaitā. Jo mazāks aplis, jo grūtāk to pareizi izpildīt un jo lielāku izliekumu un elastību tas prasa no zirga. Tāpēc darbs ar savu zirgu mums būtu jāsāk uz lieliem apļiem un pakāpeniski tie jāsamazina, līdz sajūtam, ka viņš tam ir gatavs.
Jātnieka pozīcija un palīglīdzekļu lietošana, jājot pa apli.
Pareizi izjāts aplis vai volta ir simetriski, un izpildes laikā tiem nevajadzētu ne samazināties, ne palielināties. Atcerieties, ka neatkarīgi no diametra šis elements neietver ne stūrus, ne taisnas līnijas (zirgam visu laiku būtu jāpaliek izliektam jāšanas virzienā). Lai jātnieks šo elementu izpildītu pareizi, viņam jāieņem pienācīga pozīcija un jālieto palīglīdzekļi ar izjūtu.
Pirmajam signālam zirgam par izliekumu un apļa vai voltas sākšanu vajadzētu būt jātnieka pozīcijas maiņai sedlā. Ja savu iedarbību sākam ar iekšējo pavadu, varam viegli izraisīt to, ka zirgs pārmērīgi „iekrīt” uz iekšu un zaudē līdzsvaru. Tieši tāpēc pavadas lietošanai kā palīglīdzeklim šajā gadījumā vajadzētu būt otršķirīgai, un mums to vajadzētu lietot tikai kā pastiprinājumu situācijā, kad zirgs vēl pareizi nereaģē uz citiem, smalkākiem palīglīdzekļiem.
Jātnieka pozīcijai, izpildot apli, vajadzētu būt šādai:
- Iekšējais apakšstilbs paliek uz sedlu jostas, uztur impulsu un zirga iekšējās pakaļkājas iesaisti un dod viņam signālu izliekumam
- Ārējais apakšstilbs pārvietojas nedaudz aiz sedlu jostas, neļauj pakaļdaļai izkrist uz āru un arī rosina zirgu saglabāt tempu
- Pleci nedaudz pagriezti un vērsti jāšanas virzienā (tiem vajadzētu būt vienā līnijā ar zirga pleciem)
- Abas pavadas ir vienā augstumā, virs zirga skausta
- Iekšējā pavada dod zirgam vieglu signālu izliekumam
- Ārējā pavada izlīdzina iekšējās iedarbību un neļauj pārmērīgam izliekumam un zirga izkrišanai ar plecu uz āru (ierobežojoša iedarbība)
- Jātnieka iekšējais gurns un iekšējais sēžas kauls ir nedaudz vairāk noslogoti.
Bieža kļūda apļa izpildē ir plecu turēšana taisni vai pat to vēršana pretējā virzienā, nekā notiek jāšana. Tas zirgam apgrūtina līdzsvara atrašanu un elementa pareizu izpildi, jo jātnieka svars tad pārvietojas uz āru.
Lai pleci ieņemtu pienācīgu pozīciju, iedomājieties, kā tie būtu pagriezti, ja Jūs kāptu augšā pa vītņu kāpnēm. Jāatceras arī, ka iekšējais gurns un sēžas kauls jānoslogo tikai nedaudz vairāk par to atbilstošajiem ārpusē. Nekādā gadījumā tas nedrīkstētu izraisīt sašķiebšanos sedlā vai jātnieka noliekšanos uz iekšu. Pareizs gurna noslogojums palīdzēs Jums noturēt iekšējo apakšstilbu stabili uz sedlu jostas un pastiprināt zirga izliekumu ribu augstumā.
Zirga stāja uz voltas vai apļa.
Kad jau zināt, kā pienācīgi lietot palīglīdzekļus, Jums vajadzētu zināt arī, kādai jābūt to iedarbībai uz zirgu un kad varam uzskatīt, ka vingrinājums ir izpildīts pareizi.
Zirga dabiska tendence pagriezienā ir ķermeņa noliekšana uz iekšu pagrieziena virzienā un vienlaicīga galvas un kakla atliekšana uz āru. Zirga svars tad pārvietojas uz priekšdaļu, kas, kā zinām, nav vēlams. Tieši tāpēc mūsu uzdevums ir izstrādāt ar zirgu pienācīgu izliekumu virzienā, kurā pārvietojamies, un pakaļdaļas iesaisti.
Ja vēlaties saprast, kāds ir ideāls izliekums, iedomājieties, ka uz zirgu skatāties no augšas. Caur zirga ķermeni būtu jāiet vienmērīgam lokam, kas sākas pakausī un ved caur kaklu un mugurkaulu līdz astes saknei. Šis loks ir jo saspiestāks un izliekums jo spēcīgāks, jo mazāks ir aplis, uz kura strādājam.
Ja vēlaties vingrinājumu izpildīt pareizi, Jums palīdzēs burtu vai konusu izvietojums, pateicoties kuriem varēsiet kontrolēt figūras simetriju un formu.
Kad aplis vai volta ir izpildīti pareizi?
Ir vairākas vissvarīgākās lietas, kas iejādes sacensībās tiek ņemtas vērā, vērtējot apļa vai voltas izpildes kvalitāti:
- Apļa vai voltas izmērs — figūrai jābūt tieši tādam diametram, kāds ir programmā. Pateicoties tam, tiesnesis zina, ka spējat zirgu vadīt
- Zīmējuma pareizība — figūrai jābūt simetriskai, tas ir, aplim, nevis ovālam. Aplim vai voltai vajadzētu pieskarties sienai tieši vietā, ko apzīmē burti
- Līdzsvars un impulss — ļoti svarīgi ir, lai zirgs, izpildot figūru, nezaudētu ritmu un vēlmi virzīties uz priekšu (kā arī nepaātrinātos)
- Izliekums — zirgs visu laiku ir izliekts jāšanas virzienā. Pakaļkāju nagu pēdām vajadzētu sakrist ar priekškāju pēdām. Iekrišana ar plecu uz iekšu vai pakaļdaļas izkrišana uz āru negatīvi ietekmē šā elementa vērtējumu
- Elementa sākšana un beigšana pareizajā vietā — vislabāk sāciet izpildīt elementu divus soļus pēc burta un beidziet divus soļus pirms tā.
