Polijā tiek audzētas astoņas vietējās zirgu šķirnes, un līdzās tām – arābu un angļu tīrasiņu zirgi, kuru poļu audzēšanai ir pasaules slava. Visu šo šķirņu ciltsgrāmatas kārto Polijas Zirgu audzētāju savienība.
Zemāk atradīsiet ceļvedi pa to, ko poļu stallī patiešām sastapsiet: no poļu konikiem un hucuļiem līdz sporta zirgiem – un nobeigumā, kur katru no šīm šķirnēm apskatīt dzīvē.
Polijā izaudzētās šķirnes
Poļu koniks
Pirmatnējākais no poļu zirgiem: 130-140 cm skaustā, vienmēr peļu krāsā, ar tumšu zušu svītru gar muguru un svītrojumu uz kājām. Cēlies no savvaļas meža stepju zirgiem un ir ārkārtīgi izturīgs – ziemo zem klajas debess un pārtiek no tā, ko atrod. Audzēšana notiek divos veidos: rezervātu, pusmežonīgos apstākļos, un staļļu. Gan zem segliem, gan pajūgā tas noder atpūtas jāšanā, agrotūrismā un hipoterapijā.
Huculs (hucuļu zirgs)
Kalnu zirgs, izveidojies Austrumkarpatos. Tā augums ir 132-147 cm, tas ir drukns, ar cietu nagu un ārkārtīgi drošu soli apvidū. Izslavējies ar lēnprātīgu raksturu un izturību – spēj nest jātnieku veselām dienām pa stāvām takām. Šai šķirnei izveidota sava darbaspēju pārbaude, hucuļu taka, tas ir, apvidus šķēršļu trase. Mūsdienās tā ir viena no biežākajām izvēlēm kalnu izjādēm un hipoterapijai.
Mazpolijas zirgs
Poļu pusasiņu zirgs ar izteiktu arābu un angļu asiņu daļu, parasti 155-165 cm augsts. Cēla tipa, sauss, ar labu gaitu un mierīgu galvu. Radies valsts dienvidos kā universāls zirgs un tāds arī palicis: noder atpūtas jāšanā, trīscīņā, pajūgā un konkūrā zemākajos līmeņos.
Lielpolijas zirgs
Šķirne, kas radīta 1964. gadā, apvienojot Poznaņas un Mazūrijas zirgu audzēšanu. Lielpolijas zirgi ir 158-168 cm augsti, stipra kalibra un paklausīgi darbā. Gadu desmitiem tie veidoja poļu jāšanas sporta kodolu – mūsdienās tos sastopam konkūrā, iejādē, trīscīņā un pajūgā.
Silēzijas zirgs
Smagākais no poļu siltasiņu zirgiem, cēlies no Oldenburgas un Austrumfrīzijas audzēšanas. Tā augums ir 155-170 cm, tam ir stiprs kaulu skelets un iespaidīgs, augstu nests kakls. Sastopams divos tipos: cēlajā, zem segliem, un masīvākajā, darbam. Tas ir pirmām kārtām pajūga zirgs – poļu divjūgi, kuru pamatā ir Silēzijas zirgi, gadiem uzvar starptautiskajā arēnā.
Poļu cēlais pusasiņu zirgs (sp)
Jaunākā poļu šķirne un vienlaikus tā, par kuru visbiežāk ir runa, kad kāds min „poļu sporta zirgu“. Ciltsgrāmata tika atvērta 90. gados un apzināti pieļauj Rietumu sporta šķirņu – Hannoveres, Holšteinas, Oldenburgas, KWPN vai Selle Français – asiņu pieplūdumu. Rezultātā ir zirgi, kuru augums parasti ir 165-172 cm un kurus audzē ar mērķi uz konkūru, iejādi un trīscīņu.
Poļu aukstasiņu zirgs
Darba zirgs: masīvs, mierīgs, ar lēnprātīgu temperamentu, 150-165 cm augsts un ar iespaidīgu svaru. Tā ir visskaitlīgākā poļu audzēšanas šķirne. Tās ietvaros ģenētisko resursu aizsardzības programmās ir iekļautas divas reģionālās paveides: sokulkas (Podlasje) un štumas (Povisle), smagākas un lielāka kalibra. Papildus darbam lauksaimniecībā un mežsaimniecībā tos arvien biežāk izmanto atpūtas pajūgos.
Felinas ponijs
Vienīgā poļu poniju šķirne, izaudzēta Felinā pie Ļubļinas, piedaloties velsiešu ponijiem, hucuļiem un arābu zirgiem. Tas nepārsniedz 147 cm skaustā, ir lēnprātīgs un labprāt strādā, pateicoties kam kļuvis par tipisku bērnu un jauniešu zirgu – jāšanas skolās, atpūtas jāšanā un pajūgā.
Pasaules šķirņu audzēšana Polijā
Arābu tīrasiņu zirgs
Tā nav poļu šķirne, taču poļu arābu audzēšana ir viena no vērtīgākajām pasaulē. Zirgaudzētava Janovā Podlaskā darbojas kopš 1817. gada un kopā ar Mihalovu un Bjalku gadu desmitiem pārdod zirgus izsolēs, kas piesaista pircējus no visas pasaules. Arābi ir sausi, izturīgi un ārkārtīgi darbspējīgi – no tā arī izriet to pārākums distanču jāšanā.
Angļu tīrasiņu zirgs
Tīrasiņu zirgs, tas ir, skriešanās zirgs: 155-170 cm, viegls, ar milzīgu ātrumu. Polijā to audzē, domājot par skriešanās sacīkstēm, kas notiek galvenokārt Varšavas Služevecas hipodromā. Pēc skriešanās karjeras beigām daudzi tīrasiņu zirgi nonāk sportā – visbiežāk trīscīņā un konkūrā – un atpūtas jāšanā, lai gan tiem nepieciešams pieredzējis jātnieks.
Ārzemju šķirnes poļu staļļos
Līdzās vietējai audzēšanai poļu staļļos redzēsiet galvenokārt ievestus zirgus, kas izraudzīti konkrētai disciplīnai:
- sports – Hannoveres, Holšteinas, Oldenburgas, Vestfāles, KWPN, Selle Français un BWP;
- western – quarter horse, paint horse un appaloosa;
- poniji – velsiešu, šetlandes un haflingeri, galvenokārt jāšanas skolās;
- izstāžu un atpūtas zirgi – frīzi, andalūzieši (PRE) un tinkeri.
Šķirni neatpazīsiet tikai pēc izskata. Izšķirošs ir ieraksts zirga pasē, ko izsniegusi audzētāju savienība – tur atradīsiet šķirnes nosaukumu, numuru ciltsgrāmatā un ciltsrakstus.
Kur šos zirgus apskatīt dzīvē
Lielākajai daļai poļu šķirņu ir savi centri, kurus var apmeklēt:
- Janova Podlaska un Mihalova – arābu tīrasiņu zirgi;
- Popjelno – poļu koniki rezervātu audzēšanā, brīvībā;
- Odžehova – hucuļi;
- Kšonža – Silēzijas zirgi; Racota – Lielpolijas;
- Sierakovas ērzeļu audzētava – ar karietu un audzēšanas tradīciju muzeju.
Kopsavilkums
Poļu audzēšana nav viena specializācija, bet vairākas paralēlas: pirmatnējie poļu koniki un hucuļi aizsardzības programmās, Mazpolijas un Lielpolijas zirgi kā universāls pamats, Silēzijas zirgi pajūgā, cēlais pusasiņu zirgs sportā, aukstasiņu zirgi darbā, un līdzās tiem – pasaules slavas arābi un tīrasiņu zirgi.
Izvēloties zirgu sev, raugieties ne tik daudz uz šķirnes nosaukumu, cik uz konkrēto īpatni: tā raksturu, sagatavotību un veselību. Šķirne pasaka, ko statistiski var sagaidīt, – bet strādās ar Jums tas zirgs, kurš ir Jūsu priekšā.
